LAT
Izstādē BILTIM TEHNIKA būs iespēja noskatīt inovatīvas tehnoloģijas uzņēmumu un saimniecību efektivitātes uzlabošanai
5. oktobrī biznesa centrā “RĀMAVA” apmeklētajiem durvis vērs lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu tehnisko nozaru biznesa izstāde “BILTIM TEHNIKA 2023”, kurā būs iespēja iepazīties ar inovācijām un tehnoloģiju uzņēmumu un saimniecības ilgtspējīgai attīstībai.
Uzņēmumu izaugsme un efektivitātes kāpināšana šodien nav iedomājama bez modernām tehnoloģijām. Lai gan kopumā produktivitāte Latvijā uzrāda augošu dinamiku, produktivitātes līmenis Latvijā ir ap 60% no ES vidējā līmeņa. Kā liecina Latvijas Universitātes domnīcas LV PEAK pētījumi, 20 gadu laikā straujākā tuvināšanās ES vidējiem nozaru produktivitātes rādītājiem Latvijā ir tieši lauksaimniecībā un ieguves rūpniecībā (attiecīgi 84,2% un 63,1%).
Investīcijas modernās tehnoloģijās un biznesa procesu attīstībā ir devušas šo rezultātu. Kā lauksaimnieki, tā arī mežsaimnieki un citu nozaru pārstāvji vērtē, kā strādāt gan videi draudzīgāk, gan efektīvāk.
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs: “Mūsu valstij tik svarīgās tautsaimniecības nozares – lauksaimniecība un mežsaimniecība – ir strauji attīstījušās. Taču pašreizējie klimata, ekonomiskie un sociālie faktori liek uzņēmējiem rast vēl nebijušus attīstības veidus, kuru pamatā ir zināšanas un sadarbība. Jaunas tehnoloģijas, jaunas šķirnes, citāda pieeja darbam, ciešāka sadarbība – tas ir nākotnes ceļš. Vēlos uzsvērt inovāciju un tehnoloģiju nozīmi mūsdienu lauksaimniecībā un uzņēmējdarbībā kopumā. Inovatīvie risinājumi ir būtisks instruments mūsdienu saimniekiem, ļaujot efektīvi risināt izaicinājumus, kas saistīti ar tirgus svārstībām, pieejamiem resursiem, klimata pārmaiņām un augošajām prasībām nozarē. Jaunas tehnoloģijas dod iespēju sasniegt ekonomisku panākumu, pieņemt lēmumus, pamatojoties uz datiem, iesaistīt jauno paaudzi lauksaimniecībā un efektivizēt ikdienas darba procesus, izmantojot, piemēram, dronus, robotus, automatizētu tehnikas vadīšanu un citas modernas tehnoloģijas. Tālab ir būtiski iespējami pilnvērtīgi izmantot visas pieejamās atbalsta iespējas, lai šos mērķus sasniegtu. Un pie mērķu sasniegšanas ir jāstrādā ikvienam no mums, sākot no vismazākajām saimniecībām, beidzot ar Latvijas lielākajiem lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem."
Modernu tehnoloģiju un dronu lietošana dažādās nozarēs pieaug
Dažādi sensori, precīzās tehnoloģijas un automatizācijas sistēmas, kuras var savietot ar mākslīgo intelektu jau šodien ir daudzu uzņēmumu un saimniecību ikdienas instruments. Aizvien plašāk tiek izmantoti arī droni jeb bezpilota lidaparāti un to iespējas strauji attīstās.
Piemēram, lauksaimniecībā Latvijā kļūst ļoti populāra agrodronu lietošana, jo to pielietošanas veidi ir dažādi un droni pielietojami katrā saimniecībā. Galvenokārt miglošanai, sēšanai un mēslojuma kaisīšanai, kā arī lauku kartēšanai analīzei no gaisa attēliem. Šos lauku darbus darīt ar dronu ir daudz efektīvāk un ekonomiski izdevīgāk, atkarībā no produktu specifikas. Par agrodroniem būs iespēja uzzināt vairāk biznesa izstādē “BILTIM TEHNIKA 2023”, kur, piemēram, SIA “AgTech” stendā varēs iepazīties ar dronu tehniku klātienē, uzzināt par dažādiem dronu pielietojuma veidiem, dronu nomas pakalpojumiem, izrunāt interesējošus jautājumus ar speciālistiem.
Pateicoties savai daudzpusībai un spējai nodrošināt uzņēmumiem un organizācijām efektīvākus un inovatīvus risinājumus, dronus arvien vairāk izmanto arī citās nozarēs, tādās kā mežsaimniecībā (meliorācijas sistēmu, meža nogabalu apsekošanā, darbu plānošanā, uguns apsardzībā), būvniecībā (būvprojektu uzraudzībā, uzņemot foto un video materiālu par būvniecības progresu, 3D modelēšanā), un citās sfērās, piemēram, ar dronu un speciālu programmatūru ir iespējams uzmērīt un salīdzināt grants kaudzes kubatūru. Tehnoloģijas nodrošina uzņēmējdarbības efektivitātes uzlabošanu, palīdz ietaupīt resursus un veicina ilgtspējīgu saimniekošanu.
Pieejams atbalsts procesu digitalizācijai
Digitalizācija palīdz uzņēmumiem būt konkurētspējīgākiem, piedāvājot jaunas iespējas un uzlabojot esošās darbības, piemēram, procesu automatizācija un cilvēku kļūdu samazināšana, ātrāka datu uzkrāšana un analīze, klientu apkalpošanas uzlabošana, ražošanas procesa uzlabošana, u.c. ieguvumi, kas var atšķirties atkarībā no konkrētā uzņēmuma un nozares.
Lai veicinātu Latvijas komersantu konkurētspēju, šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) ir atvērta atbalsta programma dažādu procesu digitalizācijai, piemēram, atbalsts līdz 100 000 EUR apmērā var tikt izmantots, lai digitalizētu administratīvos, pārdošanas, resursu un datu pārvaldības, ražošanas un kvalitātes kontroles un citus procesus. Atbalstam var pieteikties komersanti, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, un citi. Par šo atbalsta programmu vairāk būs iespēja uzzināt arī izstādē “BILTIM TEHNIKA 2023”, kur semināru un diskusiju programmas ietvaros LIAA pārstāvji stāstīs un atbildēs uz jautājumiem par programmu, atbalsta piešķiršanas kritērijiem, apmēru, pieteikšanos, vērtēšanu un īstenošanas nosacījumiem.
Par biznesa izstādi BILTIM TEHNIKA
Ik rudeni Biznesa centrā RĀMAVA tiekas vairāki tūkstoši lauksaimnieku, mežsaimnieku un citu tehnisku nozaru (ēku, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas, karjeru, noliktavu, transporta un citu) profesionāļi un interesenti – lai iepazīstinātu un iepazītos ar jaunākajām inovācijām tehnikā, tehnoloģijās un saistītajos pakalpojumos, aktualitātēm nozarē, diskutētu un konsultētos, gūtu idejas un risinājumus izaugsmei.
Līdz šim izstādes nosaukums bija “Lauksaimniecības un meža tehnika”, taču jau vairākus gadus izstādē pārstāvēto nozaru klāsts kļūst arvien plašāks. Lai nosaukums precīzāk atspoguļotu visas pārstāvētās nozares un būtu kā vietējiem, tā ārvalstu uzņēmējiem atpazīstamāks, sākot ar 2023. gadu šīs izstādes nosaukums mainīts uz “BILTIM TEHNIKA” (nosaukumu veido tematiku pirmie burti).
Biznesa centrs “RĀMAVA” (SIA “A.M.L.”) dibināts 1992. gadā un ir lielākais lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu tehniku nozaru izstāžu organizētājs Latvijā. Ik gadu RĀMAVA notiekošajās starptautiskajās biznesa izstādēs risinājumus un idejas izaugsmei rod vairāk nekā 4000 uzņēmumu.
Plašāka informācija par izstādi – mājaslapā www.ramava.lv, un www.facebook.com/ramava.lv
Turpinās pieteikšanās dalībai lauksaimniecības biznesa izstādē PAVASARIS (13.-15.04.2023)
Turpinās pieteikšanās dalībai lauksaimniecības biznesa izstādē PAVASARIS, kas 13.-15.04.2023,biznesa centrā RĀMAVA jau 31.reizi kopā pulcēs nozares profesionāļus un interesentus.
Sekojiet līdzi jaunumiem RĀMAVA mājaslapā un Facebook lapā (linki zemāk) un drīzumā uzziniet par izstādes dalībniekiem, piedāvājumu apmeklētājiem un plānotiem īpašiem notikumiem., t.sk. Lauksaimniecības foruma programmu.
Uz tikšanos RĀMAVĀ aprīlī!
Atskats uz pirmo VASARAS IEVADFESTIVĀLU
Paldies visiem, kas apmeklēja un kas piedalījās pirmajā VASARAS IEVADFESTIVĀLĀ 2022, Biznesa centrā RĀMAVA, 11.jūnijā! Paldies par kopā pavadītu lielisku dienu un pozitīvām emocijām! Uz tikšanos nākamgad! Vēl jaudīgāk!
- Sekojiet līdzi jaunumiem Facebook lapā: @ievadfestivals
- Foto atskats uz pasākumu: www.ievadfestivals.lv
- Papildus atskats arī Ķekavas novada mājaslapā: šeit
Diskusija: Karš Ukrainā – ko tas nozīmē Latvijas lauksaimniekiem?
Diskusija: Karš Ukrainā – ko tas nozīmē Latvijas lauksaimniekiem?
Jānis Mazurenko, SEB banka.
Hauke Timsens, SIA Balticagrar.
Juris Lazdiņš, biedrība Zemnieku saeima.
- Problēmu, kas radušās sakarā ar izejvielu cenu kāpumu, risināšana – iegādājoties precīzās tehnoloģijas, kā arī samazinot slāpekļa izsējas normu.
- Bankas novērojumi – šī gada maija mēnesī lauksaimnieki jau iegādājas izejvielas ziemāju sējai, kas ir netipiski.
- “Eiropas zaļā kursa” mērķu sasniegšana – svarīga, bet sakarā ar esošo ģeopolitisko situāciju pārmaiņas varēti sanākt pārāk straujas; daļai no lauksaimniekiem tas būs saistīts ar jaunām investīcijām – vai visi tam būs gatavi?
- Pārāk maz informācijas un skaidrojumu par “Eiropas zaļā kursa” labumu un nozīmi un kas no tā visa iegūst.
- Investīcijas lauksaimniekiem ir jāveic! Tas ir svarīgi, lai pilnveidotos un attīstītos.
- Jāinformē sabiedrība par lauksaimniecību – jāiegulda darbs, lai parādītu sabiedrībai kā un kādēļ lauksaimnieki saimnieko.
- Lauksaimnieki ir atvērti sabiedrībai – jau vairākus gadus ir projekti, kur sabiedrība var apmeklēt saimniecības un iepazīties ar lauksaimniekiem un viņu darbu, darba ciklu utt.
- No bankas skatu punkta pēdējie 2 gadi lauksaimniecībā ir bijuši samērā veiksmīgi, no pelnītspējas viedokļa lauksaimnieki ir attīstījušies. Bankas par lauksaimniekiem kā klientiem var teikt visu to labāko!
Resursu pieejamība un produkcijas realizācijas tendences
Resursu pieejamība un produkcijas realizācijas tendences.
Hauke Timsens, SIA Balticagrar.
- Kopš 2002.gada naudas aprite Eirozonā ir pieaugusi par 100%.
- Milzīgs pieprasījums tirgū ir pēc izejvielām.
- Sarežģījumi tehnikas ražotājiem – detaļu trūkums, izejvielu cenu pieaugums, utt., kā rezultātā nav iespējams pieņemt pasūtījumus no klientiem uz 2023.gadu, jo nav zināmas izmaksas.
- Nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ ASV sagaidāmi milzīgi ražas samazinājumi ziemas kviešiem, vasaras kviešiem un kukurūzai.
- Arī Eiropā valda ilgstošs sausums un tiek prognozēti ražas samazinājumi.
Situācija finanšu resursu jomā – ko tā sola lauksaimniekiem?
Situācija finanšu resursu jomā – ko tā sola lauksaimniekiem?
Jānis Mazurenko, SEB banka.
Īsumā – Vai lauksaimniekiem veikt investīcijas tagad, vai nogaidīt? Aizdevumu procentu likmju vēsturiskie rādītāji un to prognozes, inflācija. Ukrainas kara un Krievijas sankciju ietekme uz Somijas un Baltijas valstu ekonomiku.
- Aizdevumu procentu likmes visticamāk kāps, bet prognozes ir, ka tās kāps lēnām un pakāpeniski.
- Īstermiņa likmes joprojām ir negatīvas.
- Kredīti paliek dārgāki un ienesīgums pret vērtspapīru tirgu liecina, ka likmju pieaugums būs.
- Par inflāciju – enerģijas cenas īstermiņā saglabāsies augstas; krasi ir pieaugušas pārtikas cenas; cenu pieaugums kļuvis plašāks.
- Inflācija Latvijā ir lielāka nekā vidēji ES, bet mazāka nekā Lietuvā vai Igaunijā.
- Kara ietekme – galvenā problēma Baltijas ekonomikām ir strauja inflācija; grūti novērtēt ietekmi uz investīciju apetīti, biznesu un patērētāju noskaņojumu; valsts izdevumi pieaugs, u.c.
- Atbildes uz jautājumu: vai lauksaimniekiem veikt investīcijas tagad, vai nogaidīt? Īsumā – ja biznesam ir pietiekama pelnītspēja, noteikti vajag investīcijas veikt!
Minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu cenas un pieejamība
Minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu cenas un pieejamība.
Valters Zelčs, biedrība Zemnieku saeima.
Īsumā – par sarežģījumiem lauksaimniecībā Ukrainā un iespējamajiem risinājumiem. Lauksaimniecības izejvielu cenas Latvijā, to pieejamība nākotnē un iespējamie izaicinājumi un risinājumi.
- Kviešu cenai gada laikā bijis 89% pieaugums, rapša cenai – 73% pieaugums
- Izejvielas – Krievija līdz šim ir bijusi lielākā slāpekļa ražotāja un eksportētāja uz Latviju, kā arī 2.lielākā kālija un 3.lielākā fosfora eksportētāja uz Latviju.
- Minerālmēsli – 50% no kopējā apjoma nākuši no Krievijas, kompleksajos mēslojumos pat vairāk nekā 80%.
- Atkarība no Krievijas minerālmēsliem ir bijusi liela un to nāksies aizstāt.
- Augu aizsardzības līdzekļu cenas – atsevišķiem produktiem var pieaugt par par 15% un vairāk, kā arī varētu būt apgrūtināta atsevišķu produktu pieejamība.
- Izaicinājumi un risinājumi – atrast jaunus ražotājus un piegādātājus, loģistikas risinājumi, cenas pieaugums, u.c.
- Iespējamais atbalsts – Eiropas krīzes fonda atbalsts, iespējami risinājumi mēslojuma cenas stabilizēšanai, elektrības rēķinu atbalsts.
Lauksaimniecības nozares prestižs
Lauksaimniecības nozares prestižs.
Kaspars Melnis, LOSP valdes loceklis.
Īsumā – par dažādiem izaicinājumiem un ieguvumiem darbojoties lauksaimniecības nozarē.
- Izaicinājumi lauksaimniecības nozarē un kā tos saredz sabiedrība – mainīgā vide, nozares prestižs, senas vērtības, inovatīvi produkti, u.c.
- Nozares seja esam mēs paši.
- Kā celt nozares prestižu – jaunieši ir nozares nākotne, austākās izglītības pieejamība, u.c.
- Mīti par nozari nedrīkst graut tās prestižu.
- Lauksaimniecība vienlaikus ir bizness un dzīvesveids.
- Nozares lēciens attīstībā ir milzīgs – jaunas tehnoloģijas (robotizētā slaukšana – govs iet slaukties, kad tā pati to vēlas), inovatīvi risinājumi, u.c.
- Darbs ar sabiedrību kopumā – inovatīvu produktu konkurence, jauni ēšanas paradumi, stingrākas vides prasības, u.c.
Atbalsta finanšu instrumenti lauksaimniekiem mainīgajos tirgus apstākļos
Atbalsta finanšu instrumenti lauksaimniekiem mainīgajos tirgus apstākļos.
Jēkabs Krieviņš, ALTUM valdes loceklis.
Īsumā – par ALTUM atbalsta virzieniem, pakalpojumiem, kas varētu būt aktuāli tieši šobrīd, kā arī par līdz šim paveikto un jauniem atbalsta instrumentiem energoefektivitātē un citās jomās.
- Par ALTUM atbalsta jomām – lauksaimniecība, uzņēmējdarbība, energoefektivitāte, u.c.
- Par dažādiem faktoriem un nenoteiktību kopumā, un ko šajos apstākļos apsvērt.
- Lauksaimniecība ar vairāk nekā 3700 klientiem ir 26% no ALTUM portfeļa.
- Par dažādiem instrumentiem, ko lauksaimniekam piedāvā ALTUM – kredītu garantijas, aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem, investīciju aizdevumi, zemes iegādes aizdevumi, aizdevumi energoefektivitātei, zemes fonda pakalpojumi.
- Zemes fonds realizējis 1260 projektus 25130 ha platībā, 600 ha atgriezti ražošanā no aizaugušām platībām.
- Jauns stratēģisks virziens – mazie un jaunie lauksaimnieki, aktivitātes palielināšana pierobežā, arī aizaugšu zemju atgriešana lauksaimnieciskajā ražošanā.
- Sagatavošanas stadijā – jauna atbalsta iespēja – aizdevumi un garantijas, ja darbību ietekmējusi Krievijas militārā agresija pret Ukrainu.
- Sagatavošanas stadijā – aizdevumi energoefektivitātes uzlabošanai vai atjaunojamo energoresursu jaudu uzstādīšanai pašpatēriņam (vējš, saule).
Augšņu agroķīmiskā izpēte (VAAD)
Augšņu agroķīmiskā izpēte.
Guna Šmitiņa, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augšņu agroķīmiskās izpētes daļas vadītāja.
Īsumā – par augšņu agroķīmisko izpēti, tās mērķi un veikšanas procesu, kā arī – kā novērtēta kopējā situācija Latvijā saistībā ar kaļķošanas nepieciešamību, kālija un fosfora nodrošinājumu.
- Par augšņu agroķīmiskās izpētes nozīmi un procesu.
- VAAD uzkrāj informāciju par zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām, sniedz arī augšņu izpētes pakalpojumus zemniekiem.
- Dati sniedz faktiskos paraugu kontūras datus, kā arī optimālos, ņemot vērā augsnes raksturojumu. Tālāk datus (kartes) izmanto precīzai augšņu kaļķošanai un mēslošanai.
- Mērķis – raža, kas ir agronomiski un ekonomiski pamatota, un tās iegūšanas process ir saudzīgs videi.
- Par reģioniem Latvijā, kur nepieciešama pamatkaļķošana.
- Par kālija un fosfora nodrošinājumu augsnē dažādos Latvijas reģionos.
- VAAD veic agroķīmisko izpēti reprezentatīvā izlases kopā, lai novērtētu situāciju un tās izmaiņas Latvijā.
- Šogad ir apstiprināta jauna kārtība agroķīmisko analīžu veikšanai, kas balstīta uz starptautisku ISO standartu.
- Augsnes analīzēm jābūt veiktām reizi 5-7 gados, atkarībā no reģiona.
Eiropas Savienības un valsts atbalsts lauksaimniecībai un mežsaimniecībai
Eiropas Savienības un valsts atbalsts lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.
Andris Grundulis, Lauku atbalsta dienests (LAD) direktora vietnieks.
Īsumā – par pieteikumu platību maksājumam, aktuālajiem investīciju pasākumiem, secinājumiem un priekšlikumiem saistībā ar noslēgušos projektu kārtu “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”, kā arī par tehnikas kataloga būtību.
- Vēl var pieteikties platību maksājumiem (termiņš 23.maijs), taču līdz 15.jūnijam ar atbalsta samazinājumu.
- Šogad zaļināšanai paredzētās papuves var apsēt ar kultūraugiem.
- Aktuālie investīciju pasākumi – šobrīd var pieteikties pasākumam “Atbalsts jauniem lauksaimniekiem”, un no 1.jūnija – “Atbalsts mazajām saimniecībām” (iespēja iegādāties tehniku, arī lietotu, zemi u.c.).
- Ieguldījumi materiālajos aktīvos – aktuālajā kārtā pietiek finansējums ap 700 projektiem. Nākamā kārta plānota 2022.gada rudenī.
- Par “Leader” atbalstu – prioritāte – mežkopība, tūrisms, meliorācija.
- Par tehnikas kataloga būtību (ap 9000 vienību ievietotas, izvēlēta projektos tikai trešdaļa, tātad lielākā daļa izvērtēto nav izvēlēti). Procesam būtu jābūt, ka tirgotājs ar pircēju jau ir izrunājuši, un tad tehniku vērtē un ievieto katalogā.
Izaicinājumi un iespējas lauksaimniekiem jaunajā sezonā
Izaicinājumi un iespējas lauksaimniekiem jaunajā sezonā.
Liene Jansone, Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore.
Īsumā – par dažādiem izaicinājumiem, ar ko lauksaimnieki saskaras, par atbalsta veidiem un nosacījumiem, kā arī šobrīd īpaši aktuālo atbalstu VPM aizdevuma veidā un atvieglotiem nosacījumiem sezonas laukstrādnieku nodarbināšanā.
- Par dažādiem izaicinājumiem – klimatiskie apstākļi, slimības, ģeopolitiskie apstākļi, protams, arī Zaļā kursa prasības.
- Atbalsta shēmas būs arvien vairāk balstītas uz videi draudzīgu prakšu īstenošanu.
- Būs programmas, lai iesaistītu jaunus cilvēkus lauksaimnieciskajā ražošanā.
- Paredzēts atbalsts produkcijas pārstrādei. Nosacījumi un informācija.
- Atbalsts mazo saimniecību attīstībai (15'000 EUR), pieteikšanās kārta no 01.06-01.07.2022. Varēs pieteikt arī lietotu tehniku. Nosacījumi un informācija.
- Atbalsts jauniem lauksaimniekiem – būtiski, lai viņi ienāk lauksaimniecībā. Atbalsts 40’000 EUR. Nosacījumi un informācija.
- Aizdevumi maziem un vidējiem saimnieciskās darbības veicējiem lauku teritorijās. Nosacījumi un informācija.
- Ražas un dzīvnieku apdrošināšana – nosacījumi šogad un no 2023.gada.
- Kredītprocentu dzēšanas atbalsts.
- Ir garantiju programma nodrošinājumam.
- Šobrīd aktuāli – atbalsts VPM aizdevuma veidā (avanss pavasara darbiem).
- Nodokļu aktualitātes – atvieglojumi sezonas laukstrādnieku nodokļa režīmam (augu, ogulāju un dārzeņu saimniecībās)
Video atskats uz izstādi PAVASARIS 2022!
Noskatieties video atskatu:
Izstādes laikā visas trīs dienas norisinājās LAUKSAIMNIECĪBAS FORUMS 2022 – prezentāciju un diskusiju cikls, kas šajā izstādē bija plašāks nekā iepriekš. Piektdienas programma tika veltīta aktualitātēm nozarē kopumā un prezentācijas tika filmētas. Aicinām arī Jūs un Jūsu kolēģus sev ērtā laikā noskatīties video par Jums aktuālām tēmām (piemēram, plānoto valsts atbalstu saimniecību izaugsmei, izaicinājumiem nozarē kara krustcelēs, utt.). Video pieejami mājaslapā šeit:
Traktortehnikas cena un piegādes laiks būtiski pieaudzis
Raksts, kuru vērts izlasīt -
šeit.
Apkopojums par tendencēm tehnikas pieejamībā un cenās.
👉Uzņēmējiem jārēķinās ar to, ka tuvākajā nākotnē, lai nodrošinātu sev nepieciešamo tehniku konkrētiem darbiem, iegāde būtu jāplāno laikus. Jau šajā PAVASARĪ jādomā par tehnikas parka papildināšanu vai atjaunošanu 2023. gada sezonai.
👉 Izvēlēsieties tehniku, kā arī uzziniet vairāk par nozares attīstības tendencēm izstādē PAVASARIS 2022, kas 12.-14.maijā norisināsies Biznesa centrā RĀMAVA. Vairāk par izstādi uzziniet mūsu mājaslapā, sadaļā "Izstādes", kā arī mūsu Facebook lapā @Ramava.lv.
Izstāde PAVASARIS 2022 jau pēc 50 dienām!
Drīzumā uzziniet, kāpēc 12.-14.maijā visi ceļi vedīs tieši uz RĀMAVU!
#) Sekojiet līdzi informācijai mūsu mājaslapā www.ramava.lv un mūsu facebook lapā @Ramava.lv!
#) Piesakieties arī jaunumu saņemšanai e-pastā un uzziniet ātrāk - šeit!"
#)
Tiekamies RĀMAVĀ jau pavisam drīz! Aci pret aci un bez maskām 😎
Jūnijā tiekamies RĀMAVĀ jaunā un aizraujošā pasākumā pieaugušajiem, jauniešiem, ģimenēm ar bērniem!
Atzīmējiet kalendārā un sekojiet līdzi Facebook lapai @Vasaras ievadfestivāls!
11.jūnijā ar prieku gaidīsim jūs ar ģimeni un draugiem pie mums RĀMAVĀ - jaunā un aizraujošā pasākumā!
- Atpūtieties!
- Iepērcieties!
- Izvēlieties, kur un kā pavadīsiet vasaru!
Ja tieši vai netieši pārstāvat kādu no VASARAS IEVADFESTIVĀLĀ plānotām tematikām, vai arī pārstāvat citu tematiku un esat pārliecināti, ka arī Jūsu uzņēmums ar savu darbības veidu lieliski papildinātu jauno izstādi-gadatirgu, sazinieties ar mums un piesakieties dalībai!
Vairāk uzziniet pasākuma mājaslapā - www.ievadfestivals.lv
Turpinās pieteikšanās dalībai izstādē PAVASARIS 2022!
Vai arī Jūs ar nepacietību gaidāt lauksaimniecības biznesa izstādi “PAVASARIS 2022”? ☘️🐂🚜
👉Tiekamies klātienē RĀMAVĀ jau drīzumā, 12.-14.maijā! 🥳
👉Sekojiet līdzi informācijai mūsu lapā Facebook un www.ramava.lv.
RĀMAVA - 30. jubilejas gadu iesākam ar jaunu vizuālo identitāti
Vebinārs par pasākumu "Ieguldījumi materiālajos aktīvos"
Aktuāli lauksaimniekiem!
Pieteikšanās pasākumam būs atvērta no 10.janvāra līdz 10.februārim!
Noskatieties LAD vebināru un saņemiet atbildes uz būtiskākajiem jautājumiem - https://saite.lv/IsbMX
Kopšanas cirtes priekšnoteikums vērtīgam nākotnes mežam
Noskatieties video un uzziniet vairāk:
Video Mācis Saklaurs (kooperatīva "Mežsaimnieks" Mežizstrādes nodaļas un ražošanas procesa vadītājs) stāsta par:
- Kādēļ Latvijā aug “palmas” un kādēļ tās nevajadzētu audzēt?
- Kā izmērīt audzes šķērslaukumu? Nosakot audzes šķērslaukumu, var saprast, vai audzei ir nepieciešama vai nav nepieciešama kopšana.
- Prezentācijā minēts piemērs, kas būtiski jāpadomā meža īpašniekam: statistikā Latvijā galvenās cirtes, kad cērt, vidēji valsts mežos iegūst 270-300 m3 koksnes 70-80 gadu vecumā. Taču, ja, piemēram, eglēm veic jaunaudžu kopšanu, tālāk veic krājas kopšanu 17-20 gadu vecumā un ik pēc 7-8 gadiem vēl 2 krājas kopšanas - galarezultātā koki savu caurmēru galvenās cirtes ciršanai sasniedz jau pēc 45-50 gadiem. To vērtība jau būtu ap 350 m3 + 3 krājas kopšanas*50 m3 = 500m3 50 gados (pretstatā 270-300 m3 70-80 gados).
- Ik pa laikam ir jāskatās līdzi, kādi ir koku augstumi, kādi ir to vainagi - kad samazinās zaļo zaru attiecība pret koku, ir jārīkojas! Lai koks pavisam neatzarotos. Tajā brīdī, kad mežs ir bijis ilgstoši atstāts novārtā, jāatceras, ka koks aug no galotnes uz augšu un briest platumā. Kokam ir nepieciešams laiks, lai izaudzētu vainagu. Ja veic krājas kopšanu izstīdzējušā mežā, pēc 5 gadiem nekāds efekts vēl īsti nebūs. Lai nenokavētu, ir jārīkojas ātrāk!
- Prezentācijā minēti izmaksu piemēri krājas kopšanā, kā arī ieņēmumu sadaļa - aktuālās cenas papīrmalkai un ekonomiskais pamatojums.
- Krājas kopšanas plānošana īpašumā:
> Jāveic ik pa 7-12 gadiem, sekojot koka augšanas gaitai,
> Izmanto tirgus mirkļus konkrētu koku sugu nogabalu kopšanai,
> Neatlikt kopšanas cirti uz vairāk nekā 2 gadiem. Jārēķinās, ka pirmā krājas kopšana varētu nebūt ar peļņu. Tas ir normāli.
> Kā ietaupīt? Plānot kopā ar galveno ciršu veikšanu - lētāka traktoru nogāde, lētāka apsaimniekošana (ciršanas uzraudzība, CA sagatavošana, risu līdzināšana vai ceļu atjaunošana, krautuvju skaņošana).